Sauthemptona (Londona) – Laroshela (Francija) – Bilbao (Spānija) – jūra – Lisabona (Portugāle) – jūra – Gibraltārs – Kadiza – Malaga – Kartagena – jūra – Vigo – jūra (Sauthemptona)
2022.04.08 – 2022.04.23
Mēs ar vīru Aivaru jau kādus 3 gadus esam starptautiskā kruīzu ceļotāju inCruises biedri, bijām ieplānojuši ceļot vismaz reizi gadā, vienā pa Vidusjūru paguvām pabūt, bet Covids ieviesa savas korekcijas un 2 pasūtītie ceļojumi tika atcelti.
Šī gada sākumā nopirkām 14 diennaktis garo ceļojumu ar kruīzkuģi Sky Princess no Londonas līdz vairākām pilsētām Francijā, Spānijā un Portugālē – kopumā bez Londonas pabijām vēl 8 pilsētās, 5 dienas (ne pēc kārtas) pavadījām uz kuģa jūrā.
Protams, kara Ukrainā dēļ noskaņa nebija nekāda labā, bet atteikties no brauciena jau bija par vēlu!
Londonā mūs sagaida meitas Annas ģimene

Ceļojumu iesākt šoreiz izvēlējāmies no Anglijas, lai satiktos ar meitas Annas ģimenīti, turklāt sagadījās, ka dienu pirms kruīza sākuma, kad laicīgi ieradāmies Londonā, jaunākajam mazdēliņam Dominikam palika 5 gadiņi!
Londonā todien izbaudījām gan sauli, gan lietu, gan pat krusu, kad ar radiņiem pašā vakarā nedaudz iepazinām Lielbritānijas galvaspilsētas centru!

Šie pārbaudījumi vēlā nakts stundā ļāva labāk iepazīt abus mazdēliņus – negaidīju no viņiem tādu pacietību un izturību!
Iepriecināja arī todien un vēlāk satikto apkārtējo cilvēku atsaucība, pacietība skaidrot satiksmes un biļešu iegādes īpatnības, gatavība nākt pat kvartālu līdzi un parādīt īsto virzienu.
Pirms doties ceļā
Laicīgi, pārdomāti izvēlieties, ko ņemt līdzi, izpētiet, kādas ir laika prognozes, kādi pasākumi, izklaides, sporta aktivitātes paredzētas uz kuģa.
Katrai kruīzkompānijai ir savas tradīcijas- notiek gan Baltais vakars, kad visi ģērbjas baltā, gan sarkan-melnais.
Uz kuģa, pat ja kuģis nepiestāj kādā ostā, bet atrodas jūrā, visiem ir ko darīt, ja ir vēlēšanās- var sportot trenažierzālē, nodarboties ar fitnesu, spēlēt tenisu, golfu, galda spēles, (uz dažiem ir pat “’amerikāņu kalniņi”” un botāniskais dārzs).
Ir iespējams baudīt skaistumkopšanas procedūras, var atpūsties, sauļoties, laiskoties uz klāja vai plunčāties kādā no siltajiem baseiniem vai burbuļvannām, var izmēģināt veiksmi kazino, visas diennakts garumā darbojas neskaitāmi bāri, kafejnīcas, kur spēlē mūzika, arī karaoke, kur pašam izpaust savu talantu.
Protams, iespēja gandrīz visas diennakts garumā labi paēst dažāda veida ēstuvēs, viss, izņemot alkoholu, daļu trenažieru un spa, ietilpst cenā.
Katru vakaru ir iespēja dāmām un kungiem sapucēties un apmeklēt restorānu, pēc kura – teātra, šova izrādi!
Ja izvēlaties 7 diennaktis garu kruīzu un nav vēlēšanās staipīt lielu koferi ar tērpiem un apaviem, gluži labi var iztikt arī ar rokas bagāžas koferi, ņemot līdzi viegli kombinējamas drēbes, kā arī 1-2 izejamos tērpus vakariem.
Ja pa Covida laiku dāmas nocietušās uzvilkt savus daudzos tērpus vai nav īstas skaidrības- kas uz kuģa notiks, kāds būs laiks un vajadzības, lai pašas justos komfortabli, var ņemt līdzi arī lielāku koferi, kur galu galā atceļā būs vieta pirkumiem, suvenīriem un jauniem tērpiem, jo kārdinājumu netrūks!
Nokļūšana līdz kuģim 2022.gada 9.aprīlis

Kruīzkuģis Sky Princess ar 18 stāviem uzņem vairāk kā 3000 pasažieru, loģiski, ka visi neierodas vienlaicīgi.
Tāpēc vairāku stundu laikā, nākas iziet diezgan raitu procedūru ar bagāžas nodošanu, dokumentu pārbaudi, kruīza medaljona saņemšanu, kas kalpo kā vizītkarte, caurlaide, pase, maksājuma karte un atslēga, lai tiktu savā kajītē.
Interesanti un jauki, ka tava kajīte 8-ā stāvā tevi sveicina jau pa gabalu – tai tuvojoties, uz plāksnītes pie durvīm parādās kustīgs rokturis un tavs foto ar vārdu!

Pirmais vakars
Šoreiz izvēlējāmies kajīti ar balkonu, lai varētu gan brīvāk pasauļoties, gan labāk izbaudīt svaigo jūras gaisu.



Ieteikums- pirms izvēlieties stāvu un kajīti, izpētiet kuģa stāvu plānus – lai ilgi nav jāiet un jāmaldās pa garajiem gaiteņiem, lai esat tuvāk liftiem un pasākumu vietām.
Mēs nebijām visu ņēmuši vērā un rezultātā plašo skatu no balkona nedaudz aizsedza glābšanas laivas!
Ja vēlaties ceļot biežāk, lētāk un kajītē daudz neuzturēties, pietiek pat ar bezlogu kajīti, jo kajītē parasti tikai pārnakšņojat, sakopjaties un pārģērbjaties, pārējais laiks paiet citur!
Katras dienas vakarā saņemam nākamās dienas programmu – avīzīti, kur viss smalki uzrakstīts- cikos un kurā pilsētā piestāsim, ko tur var apskatīt, kā nokļūt līdz centram, cikos jābūt atpakaļ, ko var pasākt uz kuģa, kas un cikos notiek katrā bārā, zālē, uz klāja.
Par pasažieriem ļoti rūpējas, pat pārlieku – uz 3000 pasažieru ir vairāk kā 1000 personāla – katra, piemēram, kajīte tiek uzkopta, uzfrišināta bez īpašas vajadzības 2 reizes dienā, mainīti dvieļi.
Pirmās vakariņas


Viena aktiera šovs


Jūra -10.aprīlis
Brokastis kajītē

Visiem parasti visiemīļotākā vieta – uz augšējiem klājiem- pie baseiniem, burbuļvannām, kur apkārt guļamsoli, daži bāri ar atspirdzinošiem dzērieniem, saldējumu, arī liels ekrāns, kur pārraida koncertus, sporta spēles, reklāmas un filmas!
Dienās, kad visi pasažieri paliek uz kuģa un krastā nekāpj, turklāt ir saulains laiks, savlaicīgi jāaizņem savs sols. Par visu ir padomāts – uz vietas ir pieejami pledi un lielie dvieļi. Tikai katram pašam jāuzmanās, lai saulē neapdegtu!

Otra iemīļotākā pulcēšanās vieta – greznā kuģa vidusdaļa 3 stāvu augstumā, kur visapkārt mūzika, spieto fotogrāfi, atrodas kafejnīcas, veikaliņi.







Ģērbšanās stils ir tāds pats kā kūrortos – dienā tiek nēsāts sportiska un brīvā stila apģērbs, bet vakaros tiek pārvilkti svinīgāki tērpi, lai apmeklētu restorānus un tematiskās ballītes.

Ja angļu valoda nav stiprā puse, jāmēģina atrast starp personāla darbiniekiem kādu, kas runā mums saprotamākā valodā, kaut vai krieviski.
Mums šoreiz atkal paveicās – pēc akcenta un vārda atpazinām pat vairākas krieviski runājošas darbinieces – gan reģistratūrā, gan starp oficiantēm un zāles pārzinēm, gan kajīšu uzkopējām! Visas izrādījās no Ukrainas!
Ukrainas sāpe

Viņas bija aizkustinātas, kad izteicām atbalstu Ukrainai un parādījām ukraiņu-latviešu karodziņu nozīmīti un lentītes pie atloka!
Katrai darbiniecei savs dzīves stāsts, bet kopīga sāpe par Ukrainas likteni.
Piemēram, atsaucīgā oficiante Līna jau 5 mēnešus ir prom no dzimtenes, ģimene ir no Kijevas, vīrs ar diviem dēliem palikuši Ukrainā, viņiem nācies pārcelties uz Ļvivu.
Nesen esot raķete trāpījusi blakus viņu mājai…Līna katru brīvu brīdi klausās jaunākās ziņas no Ukrainas.
Līnai viss notiekošais Ukrainā ir dubultsāpīgi, jo pati nāk no jauktas ģimenes.
Tuvinieki no Urāliem kara pirmajās dienās zvanījuši un apvaicājušies, kas jauns, kā klājas, Līna bijusi nesaprašanā – pie mums, starp citu, sācies karš, vai par to neko nezināt, klausules otrā galā atskanējis – ko nu stāsti pasakas.
Pēc šī kruīza Līna tomēr atgriežas Ļvivā pie ģimenes – vīrs netiekot vairs galā ar bērniem!
Vairākkārt dzirdējām, ka apkārtējie, uzzinot, ka kāds no personāla ir no Ukrainas, izsaka līdzjūtību, atsaucību.
Jutāmies savādi, ka mēs te laiskojamies saulītē, bet pavisam netālu notiek karš…, arī mēs katru dienu skatījāmies paskopās ziņas par Ukrainu.
Satiku arī kādu bijušo maskavieti Borisu, kurš jau 30 gadus dzīvo Ņujorkā, uzreiz noprasīju, ko domā par Putinu – Boriss skumji atzina, ka viņam kauns, ka nāk no Krievijas, kauns par notiekošo!
Iespējams, jaunākiem cilvēkiem liekas, ka kruīzi nav priekš viņiem – vairāk pensionāriem, ka labāk maršrutu izvēlēties un veidot pašiem un ilgāk, pamatīgāk iepazīt vienā braucienā tikai vienu vietu, nevis kā kruīzā- vienā braucienā 4-5 stundās nedaudz apskatīt 5-8 pilsētas trijās valstīs!
Nē, kruīzos var sastapt pietiekami daudz bērnu un jauniešu, viņiem visiem ir ar ko nodarboties! Dzīve tomēr nav tik gara, lai pagūtu pamatīgi visas valstis, pilsētas iepazīt un izpētīt, tāpēc jāpiekrīt informācijai, ka kruīzi ir visērtākais, izdevīgākais un drošākais ceļošanas veids, kas, turklāt, visstraujāk attīstās, pat Covids to nebiedē!
Protams, šī sērga ieviesusi arī šeit savas korekcijas – pirmajā dienā pie iekāpšanas uz kuģa jāuzrāda negatīvs tests, iekštelpās jānēsā maska, visur pieejami dezinfekcijas līdzekļi.
Tā kā šis ir tomēr ir garāks ceļojums, šajā reizē starp pasažieriem bija tomēr jūtams vidējās un vecākās paaudzes cilvēku pārsvars – jauniešiem un bērniem tomēr vēl skola, augstskola, 14 dienas tomēr nevar atļauties kavēt mācības.
Patīkami bija novērot daudzo invalīdu klātbūtni, par tiem ir padomāts – gan uz kuģa klāja, gan sauszemes.
Larošela – 11.aprīlis
(franču: La Rochelle) ir ostas pilsēta Francijas rietumos, Atlantijas okeāna piekrastē.
Tā ir nozīmīga tirdzniecības, kara flotes, zvejniecības un jahtu osta.
Attīstīti naftas pārstrādes uzņēmumi, ķīmiskā rūpniecība un pārtikas rūpniecība.
Viens no populārākajiem sporta veidiem ir regbijs.
Patika un pārsteidza plašais parks pilsētas centrā ar brīvi apmeklējamo zoodārzu, senais bastions un cietoksnis.
Mums ar vīru patīk brīvi paklejot pa nepazīstamo pilsētu, pavērot cilvēkus, arhitektūru, tvert foto mirkļus.

















Pirms gulētiešanas daudz skatījāmies filmas, piemēram, par Albertu Einšteinu kā arī seriālu par kruīziem pirms gadiem 30.


Bilbao – 12.aprīlis


Bilbao (basku: Bilbo, spāņu: Bilbao) ir pilsēta Basku Zemes autonomajā teritorijā, Spānijā.

Tā ir Basku Zemes lielākā pilsēta un Biskajas provinces galvaspilsēta.
Pilsēta ir slavena ar Gugenheima muzeju un savu viduslaiku vecpilsētu ar mazām ieliņām, veikaliņiem, kā arī vēstures pieminekļiem.

Iespaidīgas celtnes pilsētas centrā!
Sajūsmināja modernās celtnes – zeltītais, daudzšķeltņainais Gugenheima muzejs, kura priekšā – milzīgs “’suns”, noklāts ar puķēm.

Otrā ēkas pusē- milzīgs metāla zirneklis…, pie šiem objektiem allaž daudz bildēties gribētāju.

Parasti ņemam līdzi pārtikas groziņu no kuģa, taču šoreiz pēc garajām pastaigām sagribējās papusdienot labā restorānā.

Un pēc tam noskaidrot, kā tikt atpakaļ uz kuģa.

Vēl tikai ir jāizstāv garā rinda uz Shutle Bus, kas aizvedīs līdz kuģim.



Uz kuģa
Ikvakara restorāna apmeklējumā vienmēr bija bagātīga ēdienu izvēle ar pietiekoši lielām porcijām.




Šovs

Jūra – 13.aprīlis
Tikai atpūta
Pēc iepriekšējās dienas filmām brokastis tādas pavēlēkas.
Katram protams ir sava izvēle. Izvēlēties tiešām ir grūti.
Ja pietrūka, varēja doties pēc papildus porcijas.



Dažreiz izvēlējamies arī picērijas pakalpojumus.


Kur mēs pārlaidām nakti un atpūtāmies un kur varēja paēst?

Savukārt ikdienas zviedru galdu varējām izmantot 16 stāvā ar mums mīļo Lido vārdu.

Un vakarā restorānā atkal ļoti garšīgs un skaisti noformēts deserts.


Lisabona – 14.aprīlis

Lisabona (portugāļu: Lisboa) ir Portugāles galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Lisabona ir vistālāk rietumos esošā lielā pilsēta Eiropā, kā arī vistālāk esošā galvaspilsēta un vienīgā Atlantijas okeāna krastā.


Pilsētas vēsturiskais centrs (Baixa) atrodas uz stāviem pakalniem, tāpēc dažas ielas nav piemērotas transportlīdzekļiem.

Lisabona ir mūzikas fado stila dzimtene.
Pilsētai ir ļoti sena un sarežģīta vēsture – apmēram 1200. gadā p.m.ē. Težu upes grīvā atradās feniķiešu apmetne.

Kaut arī arheoloģija to neapstiprina, pēc leģendas pilsētu dibināja Odisejs, atgriezdamies no Trojas, tāpēc romieši pilsētu sauca par Olisipo (Olissipo).
1755. gada 1. novembrī Lisabonā notika viena no lielākajām zemestrīcēm vēsturē, kas gandrīz pilnīgi nopostīja pilsētu, nogalinot 90 000 iedzīvotāju.
Pēc šīs zemestrīces pilsēta tika uzcelta gandrīz no jauna.

Kruīza kuģis ienāk pašā pilsētas centrā, var kājām pastaigāties, bet var izmantot pilsētai raksturīgos mazos, izveicīgos, senatnīgos tramvajiņus vai arī mazos 2-6 vietīgos braucamos – t.s. “’tukturus”, jo ar citiem transporta līdzekļiem ir pagrūti izlavierēt pa pilsētas stāvajām ielām.


Ir vērts tomēr tos izmantot – gan eksotika, gan ērtums, gan iespēja vairāk redzēt.


Dienvidu cilvēki ir daudz atvērtāki par – izrāda laipnību, neprasot atlīdzību.



Uz kuģa






Jūrā – 15.aprīlis
Saullēkta sagaidīšana Atlantijas okeānā.




Gibraltārs – 16.aprīlis



Lieldienas



Krastā

Gibraltārs ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Pireneju pussalas dienvidu daļā, kas ietver sevī Gibraltāra klintis un smilšaino zemes šaurumu, kas savieno klintis ar Pireneju pussalu.
Pilsēta ieņem stratēģiski nozīmīgu vietu Gibraltāra jūras šaurumā, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu.

Tur izvietota arī NATO militārā jūras bāze.

Gibraltārs ir vienīgā vieta Eiropā, kur dzīvo savvaļas pērtiķi — magoti.
Vietējais ticējums vēsta, ka Gibraltārs piederēs britiem tik ilgi, kamēr dzīvs būs kaut viens no šiem pērtiķiem.
Magotus nesatikām, pie tiem bija jāceļo augšup ar mazajiem gaisa vagoniņiem.

Lielgabalu un karavadoņu kolekcija





Karu varoņiem



Dažas ainiņas






Uz kuģa
Atvadoties no Gibraltāra, vairāki pasažieri- angļi māja ar Apvienotās Karalistes karodziņiem!

Kadisa – 17.aprīlis

Kadisa ir pilsēta Spānijas dienvidrietumos, Andalūzijas autonomajā apgabalā.
Pilsēta atrodas pie Atlantijas okeāna un ir nozīmīga Spānijas ostas pilsēta.
Kadisa ir Spānijas jūras kara flotes galvenā bāze.
Pilsēta atrodas uz šauras zemes strēles, ko ieskauj jūra.
Kadisa ir tipiska Andalūzijas pilsēta ar labi saglabātiem vēsturiskiem pieminekļiem, no kuriem ievērojamākie ir Kadisas katedrāle, laukums Plaza de Mina, piekrastes nocietinājumi.



Kadisas vecākā daļa iekšpus pilsētas mūru atliekām tiek saukta par vecpilsētu.



Pirmās lieldienas

Tās senatnīgie kvartāli un šaurās, līkumostās ieliņas, kas savieno lielākus laukumus, rada ievērojamu kontrastu ar jaunākajām pilsētas daļām.



Pilsētā ir daudz parku, kuros atrodami eksotiski augi, seni koki, kuri atvesti uz Spāniju no Jaunās pasaules.


Kārtējā maltīte


Uz kuģa


Malaga – 18.aprīlis

Malaga ir ostas pilsēta Spānijas dienvidos, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidos.

Pilsēta atrodas Vidusjūras krastā. Tā ir Malagas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta.
Pilsētas saimniecība galvenokārt balstās uz tūrismu un lauksaimniecību.

Malaga ir spāņu gleznotāja Pablo Pikaso un spāņu aktiera Antonio Banderasa dzimtā pilsēta.
Pilsētu ap 1000. gadu p.m.ē. dibinājuši feniķieši, nosaucot par Malaku.
Pilsētas nosaukums, iespējams, cēlies no vārda “sāls” feniķiešu valodā, jo pilsētā nodarbojās ar zivju sālīšanu.
Malagā padevāmies kārdinājumam izbraukt pa pilsētu zirga pajūgā – 30,-eur par 40 min.







Sen nepieredzētas sajūtas!
Aivars atzinās, ka ar zirgu nebija vizinājies kādus gadus 50!
Es nesenāk – tēva, Egona Fridrihsona 80. jubilejā 2005.gadā Mežotnes pils priekšā!
Aivara piebilde- Galvenajā katedrālē ieeja par maksu pat Lieldienās – Pie Dieva par naudu.

Spānijā un Portugālē cilvēki, izņemot tūristus apkalpojošo personālu, slikti vai nemaz nepārvalda angļu valodu.




Uz kuģa


Kartahena – 19.aprīlis
Kartahena (spāņu: Cartagena) ir Spānijas pilsēta, kas atrodas valsts dienvidaustrumos pie Vidusjūras.

Pilsēta ir dibināta 227. gadā pirms mūsu ēras.

Ostā mūs negaidīti sagaida bungu rīboņa un pulciņš “senās Kartahenas pārstāvju”’!

Kopš 18. gadsimta pilsēta ir nozīmīga Spānijas armijas bāzes vieta.


Ieiet aizliegts

Staigājiet droši





Izdzirdot latviešu valodu, uzrunājām jaunu dāmu, izrādās- liepājniece, kura strādā uz cita kruīzu kuģa par administratori medicīnas centrā.
Esot ar darbu un algu apmierināta, vismaz iespēja bez raizēm apceļot pasauli!
Izstaigājām gājējiem domāto ieliņu, nosauktu Karmenas vārdā, kamēr atradām piekļuvi senajiem mūriem un amfiteātrim.
Pie Karmenas


Vienmēr ir patīkami ieiet skaistā baznīcā

Amfiteātris

Pelde baseinā


Šovs



Jūrā – 20.aprīlis



Brokastis


Jūra vārās – līdz 5m augsti viļņi


Veselīga fizkultūra





Pusdienas picērijā


Pirms filmām un gulētiešanas



Bigo – 21.aprīlis

Bigo (spāņu: Vigo) ir pilsēta Spānijas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna krastā.



Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā pilsēta Galisijas autonomajā komūnā. Bigo ir viena no lielākajām zvejas ostām Eiropā.




1702. gadā angļu un nīderlandiešu kuģi Bigo līcī nogremdēja spāņu un franču kuģus, kas bija piekrauti ar Amerikas zeltu un dārgakmeņiem.
Tiek uzskatīts, ka līcī joprojām dzelmē atrodas kuģi pilni ar dārglietām.


No pēdējās kruīza pilsētas Vigo atmiņā paliks dikti stāvās ielas un ieliņas, var tikai nobrīnīties – kā šoferi tur pārvietojas un kā prot novietot savus auto!




Iepatikās daži ģimenes uzņēmumi – restorāni, kas pāriet mantojumā no paaudzes paaudzē.
Pie viena no tiem pat redzējām senas ģimenes bildes.

Kādā citā pusdienojām – nobaudījām vietējo ēdienu ar jūras veltēm un nosaukumu – “Paella Valenciana”’!


Jūras veltes pirms restorāna galda

Uz kuģa
Priekšpēdējā restorāna apmeklēšanas reize.
Uzkodas, zupa, otrais, saldais un augļu plate.
Tiešām vienmēr bija labas vakariņas.




Šoreiz, kā nekad iepriekš, kuģi ilgi pavadīja pamatīgs “putnu balets”’, demonstrējot savu lidošanas un manevrēšanas prasmes.


Jūrā – 22.aprīlis
Pēdējā dienā – notika plaša mākslas darbu izsole par ļoti draudzīgām cenām.




Modes

Arī Einšteins

Izēšanās





Pēdējie kruīza saules stari.

Pēdējā fotosesija

Pēdējais restorāna apmeklējums



Pēdējā vakarā ērtības labad līdz plk.22 bija jāizliek gaitenī savi lielie koferi ar īpašām zīmēm dažādās krāsās- atbilstoši kuģa atstāšanas laikam.
Dodamies mājup – 23.aprīlis
Vēl uz kuģa – gaidām savu kārtu


Ainiņas no ceļa uz Viktorijas autobusu staciju





Un tālāk uz lidostu





Ja esam Jūs ieinteresējuši iepazīt pasauli un labi atpūsties un pat pelnīt, ceļojot ar kruīza kuģiem, tad piesakaties pie:
mums un mēs ar Jums
Noteikti sazināsimies!
